Indulis Paičs

Mācītāja Induļa dzimšanas diena šogad svētdienā.
Pirmā dienas puse, protams, paiet dievkalpojumā. Apritējuši 20 gadi, kopš viņš teica pirmo sprediķi Torņakalna baznīcā, ir piemērots brīdis, lai izvērtētu līdz šim sasniegtais un nospraustu tālākos mērkus:

“Aizvadītais gads man bijis nemierīgu notikumu un pārdomu laiks. Šī dzimšanas diena nāk ar aicinājumu nebaidīties paust arī neērtu viedokli, apzināties savu atbildību un vērtības, kas ir lielākas par ērtu dzīvi. Šī dzimšanas diena ir ārēji mierīga, bet iekšēji, iespējams, pats dinamiskākais laiks manā līdzšinējā mūžā. Mani satrauc Baznīcas aktualitātes, garīgie un politiskie procesi sabiedrībā, kuriem esam liecinieki. Jāmekē sava vieta un savs pielietojums tajā visā. Dzimšanas dienas rītā aizdomājos arī par to, ka dzīve norisinās divos atšķirīgos līmeņos. Vienā norisinās mūsu intelektuālās diskusijas, cīņas, viedokļu sadursmes. Bet citā līmenī – dzīve turpina plūst kā liela straume savā īpašajā ātrumā un veidā. Okeāna virspusē ir daudz viļņu, bet dziļumā valda miers. Nedrīkstam pārspīlēt savu nozīmi šajos dziļajos procesos. Un tas ir labi, ka viss nav atkarīgs no apzinātiem lēmumiem un vārdiem.”
Latvijas simtgadē Indulis novēl apzināties valsti kā dārgu un ļoti rūpīgi saudzējamu brīnumu:

“Nekas nav pašsaprotams. Jabūt nomodā un jāpieliek liels darbs, lai mums varētu būt pašiem sava valsts. Mums noteikti vajadzētu mācīties lepoties ar to, kas mums ir dots. Un šādā nozīmē es simtgadi redzu kā labu iespēju skaidrāk apzināties savu identitāti,” aizdomājas Indulis.

Foto: Ģirts Raģelis
Pierakstīja: Eva Johansone
LV100 #dzimsanasdiena